Raksta autore – aromterapeite Inga Nemše

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku cieš no dažādām alerģijām un nesaprotamām slimībām. Tas nav nekāds brīnums, jo patērētāju pasaule ir pārpludināta ar sintētiskiem kosmētikas un parfimērijas produktiem, bet viss, ko uzsmērējam vai uzpūšam uz ādas, ļoti ātri nonāk asinsritē un ietekmē organisma darbību. 

Savulaik tieši šī iemesla dēļ es apguvu aromterapiju, pārtraucu lietot sintētiskos parfīmus un sāku gatavot savas smaržas no dabīgām izejvielām: ēteriskajām eļļām un absolūtiem. Ēteriskās eļļas – dabīgas augu esences ne tikai labi smaržo, bet ikdienā palīdz dzīvot harmoniskāk. Pateicoties mazās pudelītēs ieslēgtajai augu enerģijai, ir iespējams mazināt nemieru, stresu, trauksmi un sāpes. Tāpat attiecīgas ēteriskās eļļas var ne tikai sniegt mundrumu, uzlabot garastāvokli vai veicināt miegu, bet arī palīdzēt sabalansēt hormonālo līmeni un stimulēt libido, jo iedarbojas kā afrodīziji. Piemēram, lavandas un citrusu ēteriskās eļļas ļauj cilvēkam atslābināties, atbrīvoties no saspringuma un domām par nepadarītiem darbiem, bet garšvielu grupas ēteriskās eļļas – kanēlis, dažādi pipari, kardamons, muskatrieksts – palīdz stimulēt asinsriti un uzmundrināt organismu.

Cilvēka oža ir viena no spēcīgāk attīstītajām maņām, kas cieši saistīta ar garšas sajūtu. Senatnē tā bija svarīga, lai izdzīvotu – atrastu uzturam derīgus augus un arī piemērotu partneri. Mūsu deguns ir tas, kurš atved mūs pie pareizās izvēles. Tomēr tas var notikt vienīgi tad, ja aromāts ir dabīgs. 

Augu aromāti visās senajās kultūrās ir tikuši izmantoti gan veselības un labsajūtas uzlabošanai, gan profilaksei pret slimībām. Brīnišķīgi smaržojošu augu aromāti cilvēkiem ļāva pietuvināties dieviem un deva cerības uz nemirstību. 

Pirmo smaržu industriju radīja grieķi, un tolaik tā bija viena no medicīnas zinātnes nozarēm. Pamācības varēja gūt sengrieķu zinātnieka, filozofa un rakstnieka Teofrasta "Aromātu grāmatā". Aromterapiju izmantoja pats "medicīnas tēvs" Hipokrats! Viņš gatavoja ziedu un garšvielu izvilkumus eļļā un dziedniecībai izmantoja simts smaržu veidu, kas piemēroti dažādiem prāta un veselības stāvokļiem. 

Senā Grieķija bija smaržu, garšaugu, ziedu un augu valsts, kas piegādāja aromātiskās izejvielas arī citām valstīm. Lai eksportam paredzētie ziedi un augi labāk saglabātos, tie bija jāiekonservē un jāpārveido. Grieķi bija pirmie, kas sāka lietot anflerāžu – aromātisku ziedu un augu izvilkumu gatavošanai viņi izmantoja olīveļļu. Smaržeļļas tolaik bija lielā cieņā ne tikai Grieķijā, bet arī Ēģiptē, Sīrijā un Āzijā. Grieķi savus aromātiskos produktus regulāri transportēja uz citām zemēm īpaši smaržām piemērotos terakotas traukos. 

Viduslaiku Eiropā dažādus aromātiskos augus ārstniecisku ziežu, krēmu, eliksīru un etiķa uzlējumu gatavošanai audzēja klosteru dārzos. Smaržeļļas tika izmantotas dziedniecības nolūkos, un tolaik tās varēja iegādāties aptiekā. Bet aromātiskie smaržūdeņi uz spirta bāzes savu uzvaras gājienu sāka 14. gadsimtā. Leģenda vēsta, ka 1380. gadā kāds mūks Ungārijas karalienei uzdāvinājis augu esenču mikstūru, kas vēlāk kļuva pazīstama kā "Ungārijas karalienes ūdens" (Eau de la Reine de Hongrie). Aromātiskais maisījums uz novecojošo karalieni iedarbojies tik atjaunojoši, ka izdziedējis viņu no reimatisma un podagras, un pēc brīnumainajām pārvērtībām viņa apprecējusies ar Polijas karali.

Vēlīnajā viduslaiku periodā un Renesanses laikmetā smaržu izgatavošanas mākslu pilnveidoja alķīmiķi. Šajā laikā eiropieši jau prata destilēt etilspirtu, un jūrasbraucēji no citiem kontinentiem sāka ievest dažādas eksotiskās garšvielas, kas arī noderēja jaunu parfīmu gatavošanai. 

Īpaši strauju attīstību parfimērijas nozare piedzīvoja 18. gadsimtā, jo vajadzēja nomaskēt smakas, kas bija pārņēmušas visu Franciju. Tolaik ārsti rekomendēja nemazgāties (jo tas bija kaitīgi), un tādēļ lielā daudzumā tika patērēti aromātiski pūderi, smiņķi un smaržūdeņi. Provansas reģions kļuva par vienu no ievērojamākajiem aromātisko augu piegādātājiem, bet mazā Francijas rivjēras pilsētiņa Grasa – par smaržvielu un ēterisko eļļu ražošanas metropoli. 

Smaržu izgatavošanas māksla turpmāko gadsimtu gaitā tika pilnveidota, bet 19. gadsimtā līdz ar sintētisko izejvielu parādīšanos parfimērijas un aromterapijas nozares aizgāja katra savu ceļu. 

Mūsdienu parfīmi tiek gatavoti galvenokārt no sintētiskām izejvielām, jo tas ir daudz lētāk un izejvielu vienmēr pietiek. Savukārt aromterapijas pasauli lielā mērā ietekmē klimats: ja laika apstākļi kādu gadu ir nelabvēlīgi, tad attiecīgo augu raža ir slikta un ēteriskās eļļas vajadzīgajā apjomā nevar iegūt. 

Modernajās laboratorijās iespējams izgatavot jebkādu aromātu, bet sintētiskās smaržvielas nekad nebūs tik efektīvas kā dabīgās. Tās drīzāk var radīt kaitējumu lietotāja veselībai. Jebkura zīmola smaržu formulas ir komercnoslēpums, un smaržu lietotājs nekad nezina, kādu ķīmisko kokteili no skaistā flakoniņa sev regulāri uzpūš. 

Labāks risinājums ir lietot smaržas no dabīgām izejvielām. Latvian Aroma-Essence smaržu izgatavošanas meistarklasē ikviens var sajusties kā alķīmiķis un izgatavot savas unikālās smaržas pēc senākās metodes, eļļas bāzei pievienojot dabīgas ēteriskās eļļas, kuras pats meistarklases laikā izvēlas. Kā bāze tiek izmantota hohobas eļļa, kas ilgi saglabājas svaiga, neoksidējas un nodrošina smaržām ilgu derīguma termiņu.  

No dabīgām ēteriskajām eļļām gatavotās smaržas ne tikai iepriecinās ar savu aromātu, bet arī iedarbosies dziednieciski, smaržu lietotāja ikdienu padarot harmoniskāku. 

Smaržu darbnīcu savai draugu vai kolēģu kompānijai varat pieteikt www.aromaessence.lv.

Foto: Unsplash.com/Eric Prouzet