Civillikuma 71. pantā noteikts, ka laulība uzskatāma par izirušu, ja nepastāv laulāto kopdzīve un nav vairs sagaidāms, ka laulātie to atjaunos. Savukārt Civillikuma 72. pants deklarē: ir pieņemams, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz gadu dzīvo šķirti. Atbilstoši Civillikuma 73. pantam laulātie dzīvo šķirti, ja viņiem nav kopīgas saimniecības un viens no laulātajiem noteikti negrib to atjaunot, noliedzot laulības kopdzīves iespējamību. Kopīga saimniecība var nepastāvēt arī tad, ja laulātie šķirti dzīvo kopīgā dzīvoklī.

No minētā regulējuma konstatējams, ka laulība uzskatāma par izirušu, ja laulātie dzīvo šķirti vismaz vienu gadu. Papildus minētajam norādāms, ka Civillikums pat pieļauj iespēju, ka laulātie, dzīvojot kopā vienā dzīvesvietā, varētu vest katrs atsevišķu mājsaimniecību. Līdz ar to gada termiņš pieļaujams abos gadījumos.

Civillikuma 74. pantā noteikts, ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā gadu, tiesa laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja:

1. laulības iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu;
2. viens laulātais piekrīt otra laulātā prasībai šķirt laulību;
3. viens no laulātajiem uzsācis kopdzīvi ar citu personu un šajā kopdzīvē ir piedzimis bērns vai ir gaidāma bērna piedzimšana.

Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā gadu, notārs laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja abi laulātie vienojas par laulības šķiršanu un Notariāta likumā noteiktajā kārtībā ir iesnieguši notāram iesniegumu par laulības šķiršanu.

Laulības šķiršanas veidi

Normatīvie akti paredz, ka laulība šķirama Latvijas Republikas tiesu iestādē, ja starp pusēm pastāv strīds par kādu no ar laulības šķiršanu saistīto jautājumu, bet miermīlīgas šķiršanās gadījumā puses, visticamāk, izvēlētos šķirt laulību pie zvērināta notāra, kas ir visātrāk un ekonomiski izdevīgāk.

Ar laulības šķiršanu saistītie jautājumi

Civillikuma 77. pantā noteikts, ka tiesa laulību nešķir, ja laulātie nav vienojušies par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesību, bērna uzturlīdzekļiem, kopīgās mantas sadali vai attiecīgas prasības nav izšķirtas pirms laulības šķiršanas un netiek celtas kopā ar prasību par laulības šķiršanu.

Notārs laulību nešķir, ja laulātie nav apliecinājuši, ka laulība ir izirusi, un nav vienojušies par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesību, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali.

Civilprocesa likuma 238. panta pirmajā daļā noteikts prasības sadalīšanas aizliegums, proti, lietā par laulības šķiršanu vai neesamību prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, izspriežami vienlaikus. Šādi prasījumi ir strīdi par:

1. aizgādības noteikšanu;
2. saskarsmes tiesības izmantošanu;
3. uzturlīdzekļiem bērnam, tajā skaitā arī par uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā;
4. līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai;
5. kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecības vai personiskās lietošanas priekšmetiem;
6. laulāto mantas dalīšanu (arī tad, ja tas skar trešās personas).

Rezumējot minēto, norādu, ka laulība netiek šķirta ne pie zvērināta notāra, ne tiesā, kamēr puses nav vienojušās par visiem iepriekš norādītajiem apstākļiem.

Laulības šķiršanas procesa piekritība Latvijas Republikai

Laulības šķiršanas process var notikt Latvijas Republikā gan tiesā, gan pie zvērināta notāra, ja vismaz vienam no laulātajiem ir deklarētā dzīvesvieta Latvijas Republikā vismaz pēdējos sešus mēnešus.

Ja nevienam no laulātajiem nav deklarētā dzīvesvieta Latvijas Republikā, tad laulību var šķirt tikai pie notāra, ja abi laulātie ir Latvijas Republikas pilsoņi.

Citos gadījumos laulības šķiršanas process nebūs piekritīgs Latvijas Republikai.

Procesa attālināta izskatīšana

Jau kādu laiku zvērināti notāri praktizē, ka dokumentu parakstīšana ir iespējama arī attālināti, izveidojot savu profilu zvērinātu notāru mājaslapā www.latvijasnotars.lv un zvērināta notāra noteiktajā laikā pieslēdzoties video režīmā, un ar elektroniskajām ierīcēm zvērināta notāra klātbūtnē parakstot dokumentus.

Tāpat arī Civilprocesa likums 236. panta trešā daļa paredz: ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt, ka lietas izskatīšanai pietiek ar šīs puses rakstveida paskaidrojumiem vai tās pārstāvja piedalīšanos.

Līdz ar to secināms: lai veiktu laulības šķiršanas procesu Latvijas Republikā, ne vienmēr ir nepieciešama jūsu fiziskā atrašanās Latvijas Republikā.

Sanda Kraukle, zvērināta advokāte

Blaumaņa 36 - 4, Rīga, LV-1011  
skraukle.lv
26464249
sanda.kraukle@skraukle.lv