Autors: Publicitātes foto

Vai rīti sākas ar stīvumu kaulos, bet vakaros kājas smeldz no noguruma? Varbūt naktī vai treniņa laikā pēkšņi sarauj sāpīgs krampis, kas neļauj pakustēties? Locītavu stīvums no rīta, sāpes vakarā un krampji naktīs ir skaidrs signāls, ka ķermenim kaut kas trūkst. 

Šādas problēmas skar gan jaunus, gan gados vecākus cilvēkus. Nav nozīmes, vai visu dienu sēdi birojā pie datora vai aktīvi sporto, ja organisms nesaņem nepieciešamās uzturvielas, kustības kļūst apgrūtinošas un parādās diskomforts. 

Dosim padomus, kā ar pavisam vienkāršiem soļiem uzlabot savu pašsajūtu. Un ikdienas paradumu maiņa un pareizi izvēlēti uztura bagātinātāji var palīdzēt atbalstīt locītavas un mazināt krampjus, lai tu atkal varētu kustēties viegli un bez sāpēm. 

Kādā vecumā visbiežāk sākas locītavu problēmas? 

Pastāv uzskats, ka locītavu problēmas skar tikai seniorus, taču realitātē tās var parādīties jebkurā vecuma posmā. Mūsdienās ar locītavu stīvumu un sāpēm bieži saskaras arī jauni cilvēki. Galvenais iemesls tam parasti ir mazkustīgs darbs pie datora, liela fiziskā slodze sportojot vai nepilnīgs uzturs, kura dēļ muskuļu krampji kļūst par ikdienu. 

Jaunībā diskomforts visbiežāk rodas no pārpūles, bet pēc 40–50 gadu vecuma locītavas sāk dabiski nolietoties. Samazinoties skrimšļu elastībai, parādās muguras sāpes un stīvums, kas apgrūtina kustību. Svarīgi saprast, ka magnijs šajā vecumā ir būtiska uztura sastāvdaļa, jo tas palīdz nodrošināt normālu muskuļu un nervu sistēmas darbību. 

Kustēšanās kā zāles locītavām 

Locītavas var salīdzināt ar eņģēm – ja tās ilgstoši nekustina, tās sāk rūsēt un čīkstēt. Kustēšanās laikā izdalās īpašs locītavu šķidrums, kas darbojas kā dabīga eļļa, mazinot berzi un stīvumu. Ja visu dienu pavadi nekustīgi, šī "ieeļļošana" nenotiek, un tieši tāpēc vakarā parādās smeldze. 

Mūsdienās lielākais izaicinājums ir darba vide. Tie, kuri stundām sēž pie datora, bieži jūt saspringumu plecos un mugurā, savukārt stāvošs darbs rada milzīgu spiedienu uz ceļiem un pēdām. Abos gadījumos muskuļi netiek pietiekami nodarbināti vai arī tiek pārslogoti, kas var izraisīt asinsrites traucējumus un krampjus. 

Ko tu vari darīt ikdienā? 

• Ik pēc stundas izstaipies vai veic pāris apļveida kustības ar pleciem un plaukstām, kad ilgstoši sēdi pie datora.
• Viegla vingrošana no rīta vai desmit minūšu staipīšanās pirms miega palīdzēs muskuļiem atslābt.
• Pat lēna pastaiga svaigā gaisā uzlabo asinsriti, kas palīdz magnijam un citām uzturvielām ātrāk nonākt tur, kur tās nepieciešamas. 

Piemēram, kāds cilvēks, kas ikdienu pavada strādājot birojā, gadiem sūdzējās par rīta stīvumu un biežiem krampjiem ikros nakts laikā. Viņš nolēma ieviest vienu jaunu ieradumu – 10 minūšu pastaigu katru rītu pirms darba. Jau pēc divām nedēļām viņš pamanīja, ka kājas vairs nav tik "smagas" vakaros un naktīs krampji ir pazuduši. 

Uztura nozīme 

Lai nodrošinātu normālu ķermeņa darbību, ikdienas uzturā ir jāiekļauj pietiekami daudz minerālvielu un šķidruma. Ūdens, olbaltumvielas un omega-3 taukskābes darbojas kā "amortizatori" locītavām, savukārt magnijs, kālijs un D vitamīns ir kritiski svarīgi, lai mazināt un novērst muskuļu sasprindzinājumu. Ja magnijs un citas vielas netiek pietiekami uzņemtas, organisms sāk signalizēt ar nogurumu un parādās krampji. Tāpēc ir svarīgi, lai ēdienkartē būtu produkti, piemēram, zivis, pilngraudi, rieksti, banāni un zaļie lapu dārzeņi. 

Bieži vien tieši neregulāras ēdienreizes un mazs ūdens daudzums var būt par iemeslu tam, kāpēc rodas negaidītas sāpes un krampji. Iedomāsimies situāciju: cilvēks visu dienu strādā pie datora, vakarā ēd tikai ātrās uzkodas un naktīs mokās no krampju sāpēm kāju muskuļos. Tas notiek tāpēc, ka asinīs nav pietiekams magnija daudzums, un nervu sistēmas darbību ietekmē minerālvielu deficīts. Tiklīdz tiek ieviests sabalansēts uzturs un dzerts pietiekams ūdens daudzums, krampju risks ievērojami mazinās. 

Kad palīgā nāk uztura bagātinātāji? 

Lai gan veselīgs uzturs ir pamats, ir brīži, kad ar to vien var nepietikt, lai nodrošinātu normālu pašsajūtu. Intensīvas fiziskās aktivitātes, liela slodze, vienveidīgs uzturs vai arī vecums var ietekmēt to, cik daudz magnija un citu svarīgu vielu ir organismā. Un, ja izjūti to, ka kaut kas trūkst, ieteicams izvēlēties uztura bagātinātājus, lai novērstu minerālvielu un vitamīnu trūkumu, kas var izraisīt ne tikai krampjus, bet arī nogurumu un nespēku. 

Ir svarīgi izvēlēties uzticamu ražotāju, piemēram, Lotos Pharma, kura produkti locītavu veselībai satur tādas būtiskas sastāvdaļas kā kolagēns, glikozamīns, hialuronskābe, C vitamīns un magnijs. Tie palīdz uzturēt skrimšļu elastību un nervu sistēmas darbību, kas ir būtiska, lai mazināt un novērst muskuļu saspringumu. Pareizie produkti ne tikai palīdz regulēt procesus cilvēka organismā, bet arī mazināt un novērst diskomfortu, kas rodas slodzes vai stresa laikā. 

Kad jādodas pie ārsta? 

Mēs bieži ignorējam to, kā cilvēka organismā sakrājas nogurums, līdz tas pārvēršas hroniskā problēmā. Ja tavas rokas vai kājas pēkšņi zaudē spēku un kļūst grūti noturēt pat vieglus priekšmetus, tas var būt par iemeslu tam, ka nervu sistēmas darbību ietekmē nopietnākas izmaiņas, nevis tikai parasts nogurums. Šādos brīžos pat vislabākais magnijs vai citi uztura bagātinātāji vairs nevar pilnībā aizstāt ārsta apmeklējumu, un ir ļoti svarīgi noskaidrot, vai magnija daudzums tavās asinīs nav kritiski zems. 

Medicīniska palīdzība ir īpaši svarīga tad, ja krampji, sāpes vai stīvums traucē normāli izgulēties, staigāt vai veikt ikdienas darbības. Tāpat uzmanība jāpievērš situācijām, kad locītavas kļūst neierasti karstas, pietūkušas, apsārtušas vai kustību laikā rada izteiktu diskomfortu. Šādi simptomi ne vienmēr liecina tikai par minerālvielu trūkumu – tos var izraisīt arī iekaisums, pārslodze, traumas vai citas veselības problēmas. Tāpēc, ja sūdzības ir izteiktas, atkārtojas vai nepāriet, svarīgi vērsties pie ārsta, kurš palīdzēs noskaidrot cēloni un ieteiks piemērotāko risinājumu. 

Kādas ir biežākās nopietnās locītavu slimības? 

Viena no visbiežāk sastopamajām slimībām ir osteoartrīts. Tā ir locītavu slimība, kurā pakāpeniski nolietojas skrimšļi, kas nodrošina locītavu kustību. Kad skrimšļi kļūst plānāki, locītavas sāk kustēties ar lielāku berzi, un rodas sāpes, stīvums un diskomforts, īpaši ceļos, gurnos vai muguras rajonā. 

Vēl viena nopietna slimība ir reimatoīdais artrīts. Tas ir iekaisuma process, kurā imūnsistēma uzbrūk pašām locītavām. Šī slimība var radīt izteiktas sāpes locītavās, pietūkumu un kustību ierobežojumus. Ja slimība netiek savlaicīgi ārstēta, tā var ietekmēt locītavu struktūru un traucēt ikdienas kustības. 

Dažkārt locītavu problēmas var būt saistītas arī ar podagru. Tā ir slimība, kas rodas vielmaiņas traucējumu dēļ, kad asinīs uzkrājas pārāk daudz urīnskābes. Šīs vielas kristāli var uzkrāties locītavās, radot pēkšņus iekaisuma uzliesmojumus un ļoti spēcīgas sāpes. 

Soli pa solim uz labāku pašsajūtu 

Magnijs un muskuļu krampji ir cieši saistīti, jo magnijs piedalās normālā muskuļu darbībā un palīdz tiem atslābināties. Ja organismā trūkst magnija, var palielināties muskuļu sasprindzinājums un biežāk parādīties krampji. Tāpēc pietiekama magnija uzņemšana var palīdzēt mazināt nogurumu, uzlabot muskuļu darbību un kopējo pašsajūtu. 

Sāc ar to, ka kritiski izvērtē savu ēdienkarti un ikdienas slodzi – vai tavam ķermenim tiešām pietiek resursu? Ja jūti, ka ar uzturu vien neizdodas nodrošinātu normālu enerģijas līmeni, ir vērts aprunāties ar savu ārstu par piemērotiem risinājumiem. Rūpējies par savu organismu šodien, lai mazinātu un novērstu dažādas problēmas nākotnē. 

Nav jāmaina viss uzreiz, jo pietiek ar to, ka ikdienā tiek uzņemts pietiekami daudz ūdens un minerālvielu, lai locītavas un muskuļi saņemtu nepieciešamo atbalstu. Magnijs, kolagēns un citi produkti locītavu veselībai ir vērtīgi un palīdz samazināt nogurumu, uzlabot muskuļu darbību un atbalstīt locītavu veselību, īpaši periodos, kad fiziskā slodze ir lielāka. 

Uztura bagātinātājs. 

Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.