Rīga, 21.janv., LETA. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības "Latraps" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam, bija 222,646 miljoni eiro, kas ir par 20% vairāk nekā finanšu gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa saruka par 26,8% - līdz 1,024 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Kooperatīva vadības ziņojumā teikts, ka "Latraps" ieņēmumi pagājušajā finanšu gadā pieauga par 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. Apgrozījuma pieaugums veidojies saistībā ar to, ka pieaudzis pārdošanas apmērs visos kooperatīva pamatdarbības veidos. Būtisks pieaugums sasniegts rapšu raušu, eļļas un iesala ražošanā un realizācijā. Tāpat kooperatīva vadība norāda, ka 2017.gadā, neraugoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, tika sasniegta augsta vidējā graudaugu ražība no viena hektāra - 3,83 tonnas. Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās, graudu kopraža 2017.gadā sasniedza 2,7 miljonus tonnu, kas ir tikai par 10 700 tonnu jeb 0,4% mazāk nekā iepriekšējā gadā, tādējādi sasniedzot otru augstāko vidējo graudaugu ražību no viena hektāra - 3,83 tonnas. Graudaugu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugums no 4,68 tonnām 2016.gadā līdz 4,99 tonnām 2017.gadā. Ziemāju sējumus izdevās novākt pirms nelabvēlīgo laika apstākļu iestāšanās, un ziemāju graudaugu kopraža par 6,2% pārsniedza iepriekšējā gada ziemāju kopražu. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 5,15 tonnas salīdzinājumā ar 4,8 tonnām 2016.gadā, un to īpatsvars graudu kopražā pieauga no 58,6% 2016.gadā līdz 63,3% 2017.gadā 45% no visas ziemas kviešu kopražas tika novākti Zemgalē, kur to vidējā ražība sasniedza 5,88 tonnas no viena hektāra salīdzinājumā ar 5,55 tonnām 2016.gadā. 2017.gada rudens nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ - saistībā ar ilgstošajām lietavām un plūdiem - bija apgrūtināta vasarāja graudaugu ražas novākšana. Ja valstī kopumā novāca 82% vasarāju graudaugu sējumu, tad Latgales reģionā šis rādītājs bija tikai 65%. Vasarāju vidējā ražība no viena hektāra 2017.gadā bija 2,49 tonnas jeb par 0,28 tonnām mazāka nekā gadu iepriekš, kas ir zemākā vasarāju ražība pēdējo sešu gadu laikā. Turpināja palielināties arī pākšaugu sējumu platības. Kooperatīva vadība atzīmē, ka 2017./2018.gadā kooperatīvs ieguva tiesības Latvijā pārstāvēt lauksaimniecības piekabju ražotājkompānijas "HaWe" un "Krampe" un izplatīt to produkciju. Aizvadītājā finanšu gadā turpināja pieaugt arī "Latraps" biedru skaits - pērn kooperatīvā iestājušies 65 biedri, bet astoņi biedri tika izslēgti no tā. Kopumā 2017.gada 30.jūnijā kooperatīvā bija 972 biedri un 23 biedru kandidāti. Pagājušajā finanšu gadā "Latraps" realizācija vairākus būvniecības projektus, tajā skaitā pabeidza Jaunpagasta graudu pirmapstrādes kompleksa paplašināšanu un gāzes vada izbūvi. Tāpat 2018.gada vasarā pabeigt Saldus pirmapstrādes kompleksa būvniecība. Aizvadītajā finanšu gadā kooperatīvs uzsāka Daugavpils graudu pirmapstrādes kompleksa būvniecību, kā arī graudu uzglabāšanas bunkuru celtniecību Aizkraukles un Bauskas pirmapstrādes kompleksos, lai uzlabotu biedriem sniegto pakalpojumu pieejamību un palielinātu apmērus. Aģentūra LETA jau vēstīja, ka finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, "Latraps" strādāja ar 185,504 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 18,9% mazāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, savukārt kooperatīva peļņa saruka par 1,8% - līdz 1,399 miljoniem eiro. "Latraps" reģistrēta 2000.gadā. "Latraps" pamatdarbība ir biedriem nepieciešamo lauksaimniecības izejvielu un viņu izaudzētās produkcijas tirdzniecība, graudu un rapšu pirmapstrāde.