• Filtrēts ūdens labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru – mēs visi zinām, cik būtiski dienā ir izdzert pietiekami daudz ūdens, bet vai jūs zinājāt, ka arī krāna ūdenī esošais hlors var radīt disbalansu jūsu organismā? Ja dzeramajā ūdenī ir hlora piemaisījums, tas ne tikai var ietekmēt ūdens smaržu vai garšu, bet arī atstāt negatīvu ietekme uz jūsu zarnu mikrofloru. Tāpat kā stress, antibiotiku lietošana, badošanās vai nepiemērots uzturs, arī hlorēts ūdens var negatīvi ietekmēt jūsu zarnu mikrofloru, un normāla zarnu mikroflora ir viens no mūsu organisma veselības pamatrādītājiem. Ūdens filtri efektīvi attīra dzeramo ūdeni gan no hlora, gan citiem piemaisījumiem, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz jūsu organismu.
• Filtrēts ūdens garšo labāk nekā krāna ūdens – lai arī Latvijā krāna ūdens ir atzīts par kvalitatīvu un to var droši lietot uzturā, tomēr tam bieži vien ir novērojama piegarša. Ūdens garšu var ietekmēt novecojusi ūdens apgādes sistēma vai cauruļvadu stāvoklis dzīvojamajā mājā. Ir cilvēki, kuri pirms ūdens lietošanas uzturā izvēlas to novārīt, lai pārliecinātos, ka tas ir tīrs no visiem piemaisījumiem, kas ietekmē ūdens garšu un smaržu. Bet novārīts ūdens zaudē daļu minerālsāļu un arī izšķīdušās gāzes tajā pazūd, tāpēc rezultātā mainās arī garšas īpašības. Ūdens, kas attīrīts ūdens filtrā, saglabā labu garšu, nezaudējot ūdenī esošās izšķīdušās gāzes un minerālsāļus.
• Filtrēts ūdens patiks jūsu istabas augiem – vai esat ievērojuši, ka zemes virskārta puķu podā ir pārklāta ar baltu, plānu virskārtu? Tie ir sāļi un minerālvielas, kas atrodas jūsu dzeramajā ūdenī un ir nogulsnējušies augsnes virskārtā. Ūdenī esošais hlors var kavēt auga attīstību, tādēļ arī jūsu augi novērtēs no piemaisījumiem tīru ūdeni.

• Ūdens filtrēšanas sistēmas tika izmantotas jau pirms mūsu ēras. Ūdens filtri nav 21. gadsimta izgudrojums, patiesībā pirmie ūdens filtri tika izmantoti 2000 gadus pirms mūsu ēras Senajā Indijā un Senajā Grieķijā. Arheologi ir atraduši datētas ziņas, kas pierāda, ka pirmās ūdens filtrēšanas metodes šajā reģionā bija tā novārīšana, kā arī ūdens filtrēšanai tika izmantota neapstrādāta grants un smiltis. Toreiz cilvēki bija pārliecināti, ka ūdens garša norāda ūdens tīrības pakāpi, un viņi vēl nezināja, ka ūdens, kas garšo labi, var saturēt mikroorganismus un ne vienmēr ir drošs dzeršanai. Senajā Ēģiptē 1500 gadus pirms mūsu ēras pirmo reizi tika veikta ūdens attīrīšana, izmantojot koagulācijas metodi un filtrējot ūdeni ar alumīnija sulfāta palīdzību. Alumīnija sulfāts, sajaucoties ar ūdeni, veido piemaisījuma gabalus, kas nogulsnējas tvertnes apakšā, attīrot ūdeni, kas atrodas tvertnes augšpusē. Bet grieķu filozofs Hipokrāts izgudroja ierīci, kas ir zināma kā Hipokrāta piedurkne – šajā ierīcē ūdens tika filtrēts, izmantojot ūdens filtru sistēmu auduma maisiņu veidā.  Hipokrāts arī bija pirmais cilvēks pasaules vēsturē, kurš atklāja ūdens labo ietekmi uz cilvēka veselību – viņš uzskatīja, ka tīrs ūdens ir ļoti svarīgs, lai uzturētu ķermeni labā formā.
• 1676. gadā Holandē tika atklāts, ka ūdenī “dzīvo” mikroorganismi – holandiešu briļļu izgatavotājs, eksperimentējot ar briļļu lēcām un cenšoties izgatavot mikroskopu, nolēma apskatīt ūdens pilīti palielinājumā, atklājot, ka ūdenī dzīvo “mazi zvēri”. Šis ir nozīmīgs punkts ūdens attīrīšanas vēsturē, jo pirmo reizi zinātnieki atklāja, ka tīrs dzeramais ūdens nenozīmē tikai to, ka ūdens ir garšīgs un caurspīdīgs, jo ūdenī var būt mikroorganismi, kas nav saredzami bez mikroskopa palīdzības.
• Pirmais patentētais ūdens filtrs tika izgudrots Skotijā – 1746. gadā tika izgudrots pirmais ūdens filtrs, kas sastāvēja no vilnas, sūkļa un ogles kombinācijas.
• Ūdens filtra uzstādīšana ir dabai draudzīgs risinājums – aptuveni 1 minūtē pasaulē tiek saražotas vidēji 1 000 000 plastmasas pudeļu. Protams, plastmasas pudeles var pārstrādāt, bet realitātē ne vienmēr plastmasas pudeles nonāk atkritumu konteineros. Noārdoties plastmasas atkritumiem, dabā nonāk mikroplastmasa. Pēdējos gados mikroplastmasa arvien lielākos daudzumus nonāk jūrās un okeānos, jūras iemītnieki norij mikroplastmasas daļiņas, un tās uzkrājas dzīvnieku organismos, kas caur pārtikas ķēdi tālāk nonāk cilvēka organismā. Pēdējo gadu laikā šis jautājums tiek aizvien vairāk aktualizēts un zinātnieki aicina cilvēkus samazināt izmantotās plastmasas daudzumu viņu ikdienā.
• Latvijā šobrīd nav noteiktu prasību, kas liek norādīt uz ūdens pudelēm, no kurienes šis ūdens ir ņemts – dziļurbuma, avota vai krāna –, līdz ar to, iegādājoties dzeramo ūdeni pudelē, patērētājs nevar būt drošs par dzeramā ūdens izcelsmi. Ja uz pudeles nav norādīta ūdens ieguves vieta, ir pilnīgi iespējams, ka pudelē ir iepildīts krāna ūdens, kas ir papildus attīrīts, uzlabojot tā garšas īpatnības. 

Ūdens filtri ir ekonomiski izdevīgs, dabai un jūsu veselībai draudzīgs risinājums, kā ātri un vienkārši attīrīt dzeramo ūdeni jūsu mājās. 

Ja vēlies dzidru, veselīgu un garšīgu ūdeni savās mājās – izvēlies Junkors filtrus!