Rīga, 29.okt., LETA. Zivju pārstrādes uzņēmums "Brīvais vilnis" šo gadu cer noslēgt ar nelielu peļņu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, aģentūrai LETA sacīja valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņš teica, ka pozitīvs darbības rezultāts varētu būt arī citiem nozares dalībniekiem, kas ir īpaši patīkami pēc nozares zaudējumiem vairāku gadu garumā pēc Krievijas tirgus zaudēšanas ieviestā embargo dēļ. Lai savstarpēji pārdalītu pasūtījumus, nozares uzņēmumi iepriekšējos gadus tirgoja produkciju par dempinga cenām, kas nesedza tās pašizmaksu. Kopumā krīzes dēļ zivrūpniecības nozarē aptuveni puse no nozares dalībniekiem pārtraukusi saimniecisko darbību, bankrotējusi.  Babris piebilda, ka pēc šo daudzo nozares spēlētāju aiziešanas no biznesa, pasūtījumi tika pārdalīti starp atlikušajiem tirgus dalībniekiem. Trīs līdz četri no atlikušajiem nozares dalībniekiem ir lieli, nopietni "spēlētāji", un tiem arī šogad parādījusies neliela peļņa, kas, visticamāk, tiks novirzīta iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai.  "Mēs tikai tagad sāksim "lāpīt" tos caurumus, ko ieguvām pa šiem četriem gadiem," sacīja Babris. Pēc Babra sacītā, arī "Brīvais vilnis" šogad cer uz nelielu peļņu. Kompānija šogad laidusi apgrozībā vairākus jaunus produktus, tostarp šprotes "Zelts un sudrabs", kur vienā iepakojumā puse no šprotēm ir kūpinātas, bet otra puse - nekūpinātas. Tāpat patērētājiem jau ir pieejamas "Brīvā viļņa" ražotas apceptas brētliņas ābolu mērcē. Uzņēmums strādā arī pie apceptu brētliņu burkānu mērcē un apceptu brētliņu sojas mērcē izstrādes, ko drīzumā plāno piedāvāt patērētājiem. Viņš pastāstīja, ka "Brīvais vilnis" sācis piegādās žāvētas brētliņas ražotājiem Spānijā, kuri tās iepērk kā izejvielu savu produktu ražošanai. Babris skaidroja, ka Spānijas tirgus ir sarežģīts, jo tur pastāv aizspriedums pret kūpinājumiem - uzskats, ka kūpina vienīgi sliktas kvalitātes zivis.  "Portugāļi un spāņi kūpina sardīnes tikai tad, kad tās ir drusku bojātas, lai noslēptu, ka tās nav svaigas," skaidroja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Pēc viņa sacītā, šogad labs noiets ir arī uzņēmuma ražotajiem grillētajiem produktiem - šādā veida pagatavotai skumbrijām, siļķēm un sardīnēm.  "Šie produkti tirgū ir "iešūpojušies", un mēs redzam, ka ir parādījis pieprasījums pēc tiem, cilvēki tos pērk," sacīja Babris. Tāpat uzņēmums pozitīvi raugās arī uz apgrozībā laistās laša pastētes potenciālu. Jau ziņots, ka Krievija 2015.gada jūnijā noteica ierobežojumus visas Latvijā ražotās zivju produkcijas ievešanai, skaidrojot šo lēmumu ar pārkāpumiem, kas konstatēti Krievijas pārtikas uzraudzības inspekciju laikā Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos. Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Brīvā viļņa" apgrozījums 2018.gadā bija 7,5 miljoni eiro, kas ir par 10,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi saruka 2,9 reizes - līdz 386 238 eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir SIA "Mūsu investīciju fonds", kurai pieder 97,41% "Brīvā viļņa" akciju. Kompānijas "Mūsu investīciju fonds" dalībnieki ir "Brīvā viļņa" valdes priekšsēdētājs Babris (49,79%) un kompānijas izpilddirektors Māris Trankalis (50,21%).